Lauksaimniecībā mazsvarīgu faktoru nav – katrs solis ir svarīgs. Taču viss sākas ar labu startu. Tieši sēja ir pamats nākamā gada ražai. No tā, cik rūpīgi un precīzi iesējam, ir atkarīgs gan ražas apjoms, gan tās kvalitāte. Spēcīgs sākums ir puse no panākumiem.

Kāpēc sēklu kvalitāte ir izšķiroša?

Lai iegūtu kvalitatīvus, vienmērīgus, veselīgus sējumus ar optimālu sadīgušo augu skaitu kvadrātmetrā, ir jānovērtē saimniecībā izmantojamā sēklas materiāla kvalitāte. Jānovērtē pieejamais sēklas materiāls – sējai piemērotākā sēklu frakcija, rupjums, piemaisījumi, 1000 sēklu masa g un sēklu dīgtspēja %.

Lai izveidotu kvalitatīvu, vienmērīgu un veselīgu sējumu ar optimālu augu skaitu, viss sākas ar sēklas materiāla izvērtēšanu.

Svarīgi rūpīgi novērtēt saimniecībā pieejamās sēklas kvalitāti – izvēlēties sējai piemērotāko frakciju un rupjumu, pārbaudīt piemaisījumu daudzumu, noteikt 1000 sēklu masu un izvērtēt sēklu dīgtspēju.

Tieši kvalitatīva sēkla ir drošs pamats spēcīgam un vienmērīgam sējumam.

Optimālas biezības sējumos augiem veidojas spēcīgāka sakņu sistēma, uzlabojas augu veselība, samazinās veldres risks. Tas ļauj pilnvērtīgāk izmantot ražas potenciālu – iegūt rupjākas sēklas, lielāku graudu tilpummasu un augstāku graudu kvalitāti.

Sēklu izsējas normu nosaka četri galvenie rādītāji – plānotais augu skaits uz platības vienību, 1000 sēklu masa, sēklu dīgtspēja un sēklu tīrība. Ja kāds no šiem rādītājiem mainās, jāpielāgo arī izsējas norma. Jo lielāka ir 1000 sēklu masa, jo vairāk sēklas nepieciešams uz hektāru. Savukārt, ja dīgtspēja ir zemāka, izsējas norma jāpalielina, lai nodrošinātu optimālu augu skaitu uz platības vienību un vienmērīgu sējumu.

Ko rāda pēdējo gadu dati?

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības konsultanti vairāku gadu garumā aprēķina sēklu izsējas normas, pamatojoties uz sēklu raksturojošo rādītāju rezultātiem. Sēklu laboratorijā graudaugiem, eļļas augiem, pākšaugiem, kā arī zaļmasas augiem tiek noteikta sēklu dīgtspēja, 1000 sēklu masa un izvērtēti piemaisījumi. Analizējot pēdējos trīs gados saņemtos paraugus sēklu analīzēm (362), var secināt ka:

* Kopumā 60% paraugu dīgtspēja pārsniedz 91%,

* Graudaugiem 66% gadījumu dīgtspēja ir virs 91%,

* Pākšaugiem augsta dīgtspēja konstatēta tikai 49% gadījumu,

* Pākšaugu sēklām biežāk novērojama dīgtspēja zem 80%.

Kopumā dīgtspējas rādītāji saglabājas salīdzinoši augstā līmenī, tomēr to sadalījums pa dīgtspējas intervāliem laika gaitā mainās. Atsevišķos gados palielinās paraugu īpatsvars ar vidēju dīgtspēju (80–90%), vienlaikus samazinoties ļoti augstas (96–100%) vai ļoti zemas (<80%) dīgtspējas paraugu īpatsvaram.

Izmaiņas pa gadiem var būt saistītas gan ar meteoroloģiskajiem apstākļiem konkrētajā audzēšanas sezonā, gan ar sēklu sagatavošanas un uzglabāšanas faktoriem. Pākšaugu grupā izmaiņas pa gadiem ir izteiktākas nekā graudaugiem. Dīgtspējas rādītāji šajā grupā uzrāda lielāku mainību, un atsevišķos gados palielinās paraugu īpatsvars ar pazeminātu dīgtspēju (<80%). Pākšaugiem augsta dīgtspēja (>91%) raksturīga tikai 49% gadījumu, tas norāda uz pākšaugu sēklu lielāku jutību pret audzēšanas apstākļiem, kā arī uz nepieciešamību īpašu uzmanību pievērst šo sēklu kvalitātes kontrolei. Apkopotie dati apliecina, ka sēklu dīgtspējas noteikšana ir neatņemama izsējas normas aprēķina sastāvdaļa, īpaši vasarājiem ar izteiktāku rādītāju mainību.

Precīzi aprēķini – reāls ietaupījums!

Sēklu dīgtspējas un citu kvalitātes rādītāju noteikšana sniedz saimniekiem iespēju pieņemt ekonomiski pamatotus lēmumus sējumu ierīkošanā. Precīzi zinot sēklu dīgtspēju, iespējams korekti aprēķināt izsējas normu un izvairīties gan no pārmērīgas sēklu izsējas, gan no nepietiekamas augu biezības veidošanās. Pārmērīga izsēja palielina sēklu izmaksas, savukārt nepietiekama izsēja var negatīvi ietekmēt ražas potenciālu un palielināt nezāļu izplatības risku.

Piemērā ar atšķirīgu kviešu dīgtspēju un sēklu rupjumu, nosakot sēklu kvalitātes rādītājus, tie ļauj samazināt izsējas normu par 90 kg/ha, kas pie sēklas cenas 400 eiro/t dod tiešu izmaksu ietaupījumu 36 eiro/ha. Ja saimniecībā apsēj 200 ha, tas jau ir 7200 eiro. Un tas ir tikai uz sēklas izmaksu rēķina.

Papildu ieguvumi

Sēklu izmaksas veido ap 20% no mainīgajām izmaksām, tāpēc precīza izsējas normas aprēķināšana ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā uzlabot saimniecības rentabilitāti. Praktiski izsējas normas precizēšana nozīmē tiešu finanšu ietaupījumu, jo tiek izmantots tieši tik daudz sēklas, cik nepieciešams plānotās augu biezības nodrošināšanai. Turklāt vienmērīgāks sējums veicina efektīvāku barības vielu un mitruma izmantošanu, kas netieši samazina arī mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu izmaksas. Ilgtermiņā sēklu kvalitātes analīžu veikšana samazina ražošanas riskus, uzlabo sējumu vienmērību un stabilizē ražas līmeni, tādējādi palielinot saimniecības ekonomisko efektivitāti.

Drošs pamats pārdomātai sējai

LLKC augkopības konsultanti aprēķina precīzu izsējas normu konkrētajai sēklu partijai, veicot sēklu laboratorijā analīzes:

* nosakot sēklu dīgtspēju,

* nosakot 1000 sēklu masu,

* izvērtējot sēklu tīrību.

Sēklu kvalitātes analīze nav izdevumi – tā ir investīcija, kas atmaksājas jau pirmajā sezonā. Lauksaimniekiem veicot sēklu kvalitātes analīzes un izsējas normas aprēķinu, tiek nodrošināts uzticams pamats ilgtspējīgai un ekonomiski pamatotai kultūraugu audzēšanai.

Lai noteiktu sēklu analīzes un aprēķinātu izsējas normu, var sazināties ar LLKC klientu servisu: tālr. 28337799, e-pasts – klientuserviss@llkc.live .